Mine sisu juurde

Ineši vald

Allikas: Vikipeedia
Ineši vald

läti Inešu pagasts

Vapp

Pindala: 87,7 km²
Elanikke: 546 (1.01.2024)[1] Muuda Vikiandmetes
Rahvastikutihedus: 6,2 in/km²
Keskus: Ineši

Ineši vald (läti keeles Inešu pagasts) on vald Lätis Cēsise piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Kaive ja Vecpiebalga vallaga ning Madona piirkonna Jumurda ja Liezēre vallaga.

Valla pindala on 88 km². 2016. aasta seisuga elas seal 678 inimest.[2] Valla keskuseks on Ineši küla, vallavanem on Inese Ģērmane.[3]

Aastal 1945 moodustati Vecpiebalga vallas Ineši külanõukogu, aga vald ise likvideeriti aastal 1949. Aastal 1954 liideti Ineši külanõukoguga osa likvideeritavast Cirsti külanõukogust.[4] Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks. Aastatel 2009–2021 kuulus vald Vecpiebalga piirkonda.

Vald asub Vidzeme kõrgustikul. Valda läbib Ogre jõgi. Vallas asub arvukalt järvi. Valla põhjapiiril Tauns – 71,9 ha. Teised suuremad järved on Pāvīte järv – 18,2 ha, Briņģi järv – 29,6 ha, Nedzis – 82,8 ha ja Inesis – 519 ha.[5]

Suur osa vallast jääb Vecpiebalga kaitstavale maastikule. Inesise järve saartel ja poolsaartel asub 42 ha suurune Sproģi hoiuala.[6]

Inesis
Nedzis
Vecpiebalga mõisa häärber

Muinsusmälestised

[muuda | muuda lähteteksti]

Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all Vecpiebalga mõisa hoonetekompleks (sealhulgas jääkelder, park, ait, magasiait ja häärber), Vecdauguņi muinaskalmed ehk Sepikojaküngas, Jauncelmi talu elumaja, Lodēni muinaskalmed, Pīļupīte asulakoht, Jāņkalni muinaskalmed ehk Rootsi hauad ja Vecpiebalga muinaskalmed ehk Vene või Kõver kalme. Varem on seda olnud ka Vecpiebalga mõisa kutsari maja, sepikoda, aedniku maja ja perekonnamaja.

Regionaalse kaitse all on Lejasbeķeri keskaegne kalmistu, Vectūļi – 1 talu, Orizori muinaskalmed, Vecpiebalga mõisa magasiait, Gaigaļi asulakohad, Vecpiebalga kirikumõisa muinaskalmed, Vecdauguņi keskaegne kalmistu ehk Kalmemägi, Vaišļi keskaegne kalmistu, Tožiņi keskaegne kalmistu ehk Baudzīte, Spietēni keskaegsed kalmistud, Paulēni muinaskalmed, Lejaskaibēni keskaegne kalmistu ehk Kalmeküngas, Jauncelmi keskaegne kalmistu, Ķemeri keskaegne kalmistu, Ļavēni keskaegne kalmistu ja Ezēni muinasasula.

Kohaliku kaitse all on Baldiešēni keskaegne kalmistu ehk Kalmeküngas, Lejasburkāni linnamägi ja rahvajuttudes kajastatud Akmentiņi keskaegne kalmistu ehk Vereorg.[7]

Aastal 2011 elas vallas 643 lätlast, 29 venelast, 2 valgevenelast, 2 ukrainlast ja 4 poolakat.[8]

Valla külad on:

Küla Küla tüüp Elanike arv[9]
Alitēni mazciems 5 (2007)
Baldiešēni mazciems 10 (2007)
Bitēni mazciems 13 (2007)
Briņģi mazciems 27 (2007)
Celmi mazciems 10 (2007)
Cirsti mazciems 42 (2007)
Čolēni mazciems 1 (2001)
Dauguņi mazciems 11 (2001)
Grinēni mazciems 23 (2007)
Ineši vidējciems 191 (2019)
Jēkuļi mazciems 4 (2007)
Kaļvi skrajciems 7 (2007)
Kauguļi mazciems 11 (2007)
Ķidēni mazciems 8 (2007)
Kleivēni mazciems 16 (2007)
Krūmēni mazciems 5 (2007)
Kubuliņi mazciems 8 (2007)
Kušļi mazciems 7 (2007)
Lodēni mazciems 4 (2007)
Naurēni mazciems 25 (2007)
Paulēni mazciems
Raunas mazciems
Reinkaļvi mazciems 12 (2007)
Roņi mazciems 4 (2007)
Sāvas mazciems 16 (2001)
Spietēni mazciems 2 (2001)
Sproģi mazciems 6 (2007)
Sviļi skrajciems 96 (2007)
Tūļi mazciems 4 (2001)
Ūdrēni mazciems 11 (2001)

Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[9]

Valla maastik
  1. Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), vaadatud 19.06.2024.
  2. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
  3. Vecpiebalgas novads (vaadatud 12.02 2019)
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. Inešu pagasts
  6. Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
  7. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts, vaadatud 15.08 2023
  8. Ethnic composition of Latvia 2011
  9. 9,0 9,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Välislingid

[muuda | muuda lähteteksti]